Latvju zīmes
Latvju zīmes ir sens simbolu mantojums, kas glabā mūsu tautas pasaules izpratni, dzīves ritmu un spēku. Katrai zīmei ir sava nozīme — tā aizsargā, iedvesmo, dziedē vai savieno cilvēku ar dabu un garīgo pasauli.
Šie raksti tika izmantoti apģērbā, rotās, sadzīves priekšmetos un rituālos. Tie nav tikai ornamenti — tās ir zīmes, kas runā, ja mēs vēlamies tās saprast. Uzzini, kā Saule, Māras krusts, Laimas slotiņa un citas zīmes nes sevī gadsimtiem seno gudrību.
Saule
Tā ir viena no senākajām dievībām. Saule dod siltumu, pateicoties saulei, var izaugt laba raža. Tā kā vietējo cilšu pamatnodarbošanās bija zemkopība un lopkopība, tad viņi pielūdza Sauli, lai iegūtu tās labvēlību. Saule rūpējās par cilvēkiem, īpaši par bāreņiem. Kopā ar Saules zīmi bieži vien attēlo arī Saules koka (Austras koka) zīmi. Citās kultūrās to dēvē par Pasaules koku. Tas uzskatāmi pasauli sadala trīs sfērās: pazeme (koka saknes), virszeme (stumbrs) un debesis (lapotne).
Ūsiņš
Ūsiņa zīme palīdz dārzkopībā un lauksaimniecībā. Šī ir ļoti spēcīga aizsardzības zīme, tiek uzskatīts, ka tā dod spēku vārgajiem, dziedē slimības un stiprina savienības.
Ūsiņa zīme ir līdzīga diviem ar mugurām pretī saliktiem E burtiem vai atslēgai. Ūsiņa zīme apzīmē senākā gaismas dieva Ūsiņa zirgus, Saules vedējus. Zīme ir labvēlīga pret mājlopiem, īpaši – zirgiem. Ūsiņa zīme ir visbiežāk sastopama cimdos. Šādus cimdus sauc par atslēgaiņiem, un tie valkātājam dod īpašu veiksmi ceļā.
Ugunskrusts
Ugunskrusts, saukts arī par pērkona zīmi, sargā pret ļaunumu. Gluži tāpat kā citas latvju dievības arī Pērkons cilvēkiem ir labvēlīgs. Kad pavasaros tas noducinājis, tā ir zīme, ka var sākt darboties ar zemi, jo visi nelabie ir aizbiedēti.
Folklorā pērkona zīme simbolizē gaismu, uguni un dzīvību. Senās baltu ciltis to uzskatījuši arī par saules zīmi, kas attēlo Saules kustību, enerģiju, tās vīrišķo spēku.
Sendienās ugunskrustu mēdza iegriezt bērna gultiņas galā vai izšuva uz sedziņas, kurā tīt mazuli, šādā veidā atvairot ļaunos garus.
Austras koks
Austras koka saknes saistīja ar pazemes pasauli. Stumbrs — vidus pasaule, kurā dzīvo cilvēki, dzīvnieki un citas dzīvas būtnes. Koka lapotne tika saistīta ar debesu pasauli. Austras koka lapas bija no sudraba, saknes no vara, bet zari no zelta. Parasti šis koks bija ozols. Austras koks simbolizē saules ceļu un pasaules kārtību
Lietuvēna krusts
Latviešu folklorā sastopama mitoloģiska būtne — gars, kas naktīs žņaudz guļošos cilvēkus un lopus. Lietuvēns tiek uzskatīts par bojāgājuša cilvēka dvēseli — tāda, kas noslīkusi, pakārusies vai nožņaugta, un kurai ir lemts klejot pa šo pasauli tik ilgi, cik tai bija atvēlēts dzīvot. Kad cilvēku moka lietuvēns, tiek ieteikts pakustināt kreisās kājas īkšķi — tas liekot garam atkāpties. Lai pasargātu māju no lietuvēna, uz durvīm, sliekšņiem, logiem, dzīvnieku silēm un citām vietām tika zīmēts īpašs aizsardzības simbols — lietuvēna krusts.
Zalktis
Zalktis simbolizē gudrību un zintniecību, tas ir svēts dzīvnieks, kam pieejam visa gudrība. Tiek uzskatīts, ka visspēcīgākais ir baltais zalktis. Zalkša zīmi mēdz pieskaitīt Māras zīmju grupai, jo Māra mēdzot iemiesoties čūskā. Māras zīme sevī ietver arī Veļu mātes simbolu un zalktis savukārt ir cieši saistīts ar veļu pasauli.
Jumis
Atbild par auglību, labklājību, bagātību. No Jumja bija atkarīgs ražas apjoms, bet no ražas apjoma - saimes labklājība. Rudenī, pēc ražas novākšanas, Jumim ziedoja daļu no novāktās ražas. Tā kā dzīvība sākas no pāra, tad Jumja simboli satur divu vienādu elementu pāri.