Gadskārtu svētki
Latviešu gadskārtu svētki ir cieši saistīti ar dabas ritējumu un cilvēka dzīves ciklu. Tie iezīmē svarīgus pagrieziena punktus gadā — saulgriežus, sējas un ražas laikus, pārejas no gaismas uz tumsu un atkal atpakaļ.
Šie svētki nav tikai tautas tradīcijas — tie ir senču dzīves un pasaules kārtības izpratnes atspoguļojums. Ar rituāliem, dziesmām, ugunīm, ēdieniem un simboliem cilvēki godināja dabu, pateicās par auglību un lūdza aizsardzību nākamajam posmam.
Ziemassvētki
Laiks: 21.–25. decembris
Būtība: Gaismas atgriešanās
Ziemassvētki latviešu tradīcijā ir ziemas saulgrieži – gada visīsākā diena un visgarākā nakts. Tie iezīmē gaismas atgriešanos, dabas atmodas sākumu. Svētkos godināja Sauli, Māru un Veļus. Ievērojami simboli ir egle (dzīvības koks), pagale (veiksmei), maskas (budēļu gājieni) un zīlēšana nākotnei. Mājās klāja bagātīgu galdu, ēda zirņus, pupas, grūdeni un svinēja vairākas dienas.
Meteņi
Laiks: februāra vidus
Būtība: Ziemas aizvadīšana, pavasara gaidīšana
Meteņi ir prieka un pārejas svētki, kuros atvadās no ziemas un aicina pavasari. Tiek rīkoti masku gājieni (budēļi), braukti ar ragavām no kalna (veiksmei), un ēstas treknas maltītes (speķa pīrāgi, miežu biezputra). Šo svētku laikā simboliski "izdzina" ziemu un veica rituālus auglīgai ražai. Bieži tika zīlēts, kāds būs gads, un notika jautras spēles, lai iedzīvinātu dzīvību un sauli.
Lieldienas
Laiks: marta beigas–aprīlis
Būtība: Saules, auglības un dzīvības svētki
Lieldienas ir pavasara saulgrieži, kad diena kļūst garāka par nakti. Senlatviešiem tie bija saules svētki — tika šūpotsies, krāsotas olas (dzīvības un saules simbols), rīta rasā mazgājās skaistumam, dedzināja ugunis, dziedāja dziesmas. Tika godināta Saule, Māra un Laima. Ticējumi un rituāli palīdzēja atmodināt zemi, auglību un veselību.
Jurģi (Ūsiņdiena)
Laiks: 23. vai 24. aprīlis
Būtība: Ganiņu, zirgu un pavasara aizbildnis
Ūsiņš jeb Jurģi bija ganu, zirgu un gaismas dievība. Šie svētki iezīmēja laiku, kad lopi tika laisti ganos. Notika dziedājumi, rituāli zirgu spēcināšanai, īpaši ēdieni – jēra gaļa, olas, alus. Tā bija diena, kad zeme atveras, un cilvēks no mājas dzīves pāriet pie āra darbiem. Tika arī "jūrģots" – mainītas dzīvesvietas.
Jāņi
Laiks: 23.–24. jūnijs
Būtība: Vasaras saulgrieži, gaismas un auglības svētki
Jāņi ir vasaras kulminācija, kad gaisma ir visilgāk. Šie ir vieni no svarīgākajiem latviešu svētkiem – godināta Saule, Māra, Jānis (dzīvības, auglības simbols). Tiek pīti vainagi, kurti ugunskuri (aizsardzībai), dziedātas Jāņu dziesmas, dejots, ēsts siers un dzerts alus. Ticējumi saistīti ar mīlestību, auglību, nākotnes zīmēm un dabu. Rituāli palīdzēja nodrošināt ražīgu gadu un cilvēku veselību.